spokainums
spokainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spokainums | spokainumi |
| Ģen. | spokainuma | spokainumu |
| Dat. | spokainumam | spokainumiem |
| Akuz. | spokainumu | spokainumus |
| Lok. | spokainumā | spokainumos |
Vispārināta īpašība → spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme; spocīgums1; rēgainība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Interesanti, ka šis spokainums bija novērojams tikai baltajam prāmim, bet blakus esošajiem tumšajiem kuģiem šī efekta nebija."
- Situācijas spokainumu vairoja Freds, ik pa mirklim kaut ko bubinādams pie sevis, piemēram, ka visi cilvēki ir jauki, ka visi grib dzīvot un dabūt savu iztikšanu.
- Muzikālais noformējums ( Toms Auniņš) kāpina spriedzes un spokainuma atmosfēru, kā arī rada asociāciju ar Bertolda Brehta izmantotajiem " songiem" epizodēs, kad Emīls Kivelnieks izpilda aplūkotā vēsturiskā perioda dziesmas.
- Lai arī romānā aprakstītā paaudze lielā mērā ir " gruvešu apzinātāju un nokopēju" paaudze, autore tikpat kā atsakās diskutēt par pēckara duļķēm, tādējādi iegūstot dubultā – jo pat pilsētas krāsmatu spokainums nebūt nav tik baiss, cik vēsums un noslēpumi līdzcilvēku attiecībās.