spogulītis
spogulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spogulītis | spogulīši |
| Ģen. | spogulīša | spogulīšu |
| Dat. | spogulītim | spogulīšiem |
| Akuz. | spogulīti | spogulīšus |
| Lok. | spogulītī | spogulīšos |
Dem. → spogulis.
Avoti: LV93
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizturēšanas brīdī pie zagļiem atrasti un atsavināti divi automašīnu atpakaļskata spogulīši.
- Pie vīrieša atrasti 144 automašīnu spogulīšu komplekti un 21 lukturu komplekts.
- Izrādās, ka spogulīšu vēsturei un izcelsmei ir ļoti grūti izsekot.
- Pie izlietnes vēl no tā laika ir saglabājusies krūzīte un spogulītis.
- Vecāmāte pielieca garo, kalsno stāvu un arī pameta acis spogulītī.