spoguļot
spoguļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spoguļoju | spoguļojam | spoguļoju | spoguļojām | spoguļošu | spoguļosim |
| 2. pers. | spoguļo | spoguļojat | spoguļoji | spoguļojāt | spoguļosi | spoguļosiet, spoguļosit |
| 3. pers. | spoguļo | spoguļoja | spoguļos | |||
Pavēles izteiksme: spoguļo (vsk. 2. pers.), spoguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spoguļojot (tag.), spoguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spoguļotu
Vajadzības izteiksme: jāspoguļo
1.Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
1.1.Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr tā ir ļoti nepieciešama, jo spoguļo mūs pašus. «
- Ka varētu spoguļot Latviju ar Igauniju vai Latviju ar Lietuvu.
- Kad šaubas bija ļoti spēcīgas, viņš metās meklēt kādu spoguļotu peļķi.
- Pareģe — Dina Kuple — nepateicīgajā lomā atzīstami spoguļo Aspazijas dzejisko tēlu.
- Salidojuma norises šajā reizē pavadīs moto " Spoguļo!"