splīns
splīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | splīns | splīni |
| Ģen. | splīna | splīnu |
| Dat. | splīnam | splīniem |
| Akuz. | splīnu | splīnus |
| Lok. | splīnā | splīnos |
Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es atsaucos un ar splīnu dziedāju latvisko tulkojumu — Nav vērts dēļ mīlas raudāt.
- I.Turgeņeva komentētāji kā rakstnieka iedvesmas avotu min Šarla Bodlēra grāmatu “ Parīzes splīns”.
- Tavs izskats bij kā angļu lordam splīnā,
- Splīns drīz pagaisa — pēc tam kad Katarīnai vairākkārt pajautāja, vai viņa neesot no Saksijas.
- Parīzes splīna” tekstā “ Noreibstiet” viņš aicina savus lasītājus: “ Lai netaptu par cietējiem Laika vergiem, noreibstiet bez mitēšanās!