spindzoņa
spindzoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spindzoņa | spindzoņas |
| Ģen. | spindzoņas | spindzoņu |
| Dat. | spindzoņai | spindzoņām |
| Akuz. | spindzoņu | spindzoņas |
| Lok. | spindzoņā | spindzoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → spindzēt1.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → spindzēt2.
3.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → spindzēt3.
4.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → spindzēt4.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iekšējie dunduri pildīja autobusa salonu ar nejauku spindzoņu, bet ārējie dunduri paukšķēdami eksplodēja pret priekšējo stiklu, pārvēršoties dzeltenā putriņā, kas sadalījās sīkās straumītēs un lēni tricinājās uz leju.
- Šaurajās olbaltumvielu atslēgās rudens fotogrāfs augstāko jūtu meklējumos zaudējis sasaisti, kas sarāva laiku skatiena zudumpunktā: kā grūstošās tilpnēs trīcošs gulst gaiss, tā ( ar neuzkrītošu, bet svelmainu spindzoņu) glāstošs nazis grimst sirdī – labākajā no makstīm.
- Patiesībā, Etāna, šāda sejas trīsuļošana un nemitīgā izteiksmes mainība nebija sejas īpašība, tāda piemita dvēselei, kurā vispirmāk atstāj nospiedumu itin viss; kas ik mirkli visapkārt notiek, - mākoņu joņošana pie debesīm, putnu vīterošana, lapsenes spindzoņa - , bet seja tikai atspoguļojusi visu, kas notiek šajā necilajā un pieticīgajā dvēselē, viss atspulgojas nepārprotami un bez izlocīšanās - vienīgi ar trīsuļojumu.
- Pēc brīža sēņotājs atskārta, ka iestājies pavisam citāds klusums — pārmainoties mežam, kaut kur bija pazuduši putnu treļļi un kukaiņu spindzoņa, kas jebkuram meža gājējam parasti pēc kāda laika pārtop pierastā klusuma fonā.
- Mans niks nav Vinnija pavārds Pooh , bet gan lietvārds pooh , kas norāda uz brīvu vasarīgu mušu un bišu spindzoņu , un lietu dabīgo , cilvēka nepatēsto , dabas veidoto kartību