spindzele1
spindzele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spindzele | spindzeles |
| Ģen. | spindzeles | spindzeļu |
| Dat. | spindzelei | spindzelēm |
| Akuz. | spindzeli | spindzeles |
| Lok. | spindzelē | spindzelēs |
1.apvidvārds Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
2.apvidvārds Zvanīšana ausīs.
3.sarunvaloda Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet pēc otrās dzīvokļa ārdurvju aizvēršanās Spindzele bija jau visu sapratusi.
- Uz parku Spindzele negribēja iet, un godīgi to Valim pateica.
- Par to nu gan Spindzelei bija liels lepnums, ne kauns.
- Taču tad jau atkal viss turpinājās, kā Spindzele bija paredzējusi.
- Saudzējot Vaļa sirdi, Spindzele visu vakaru par dienā notikušo klusēja.