spicglāzīte
spicglāzīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spicglāzīte | spicglāzītes |
| Ģen. | spicglāzītes | spicglāzīšu |
| Dat. | spicglāzītei | spicglāzītēm |
| Akuz. | spicglāzīti | spicglāzītes |
| Lok. | spicglāzītē | spicglāzītēs |
Tieva glāzīte, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Cara policijas milzis iemet platajā mutē vēl vienu spicglāzīti.
- Vieglais reibonis pēc spicglāzītes iztukšošanas liekas brīnumjauks.
- Iesūcis uz mēles mazo pusi no spicglāzītes, saprotu, ka pat tāds nieks bija pārmēru.
- Tam uztupināta ar vasku pielipināta pusizdegusi svecīte un, otrādi apgāzta, ar melnu lentīti apsieta spicglāzīte.
- Tur arī stāvēja divas plastmasas litra pudeles ar ūdeni un divas glāzes, viena parasta, otra – pavisam maza, tāda kā spicglāzīte.