speltēt
speltēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | speltēju | speltējam | speltēju | speltējām | speltēšu | speltēsim |
| 2. pers. | speltē | speltējat | speltēji | speltējāt | speltēsi | speltēsiet, speltēsit |
| 3. pers. | speltē | speltēja | speltēs | |||
Pavēles izteiksme: speltē (vsk. 2. pers.), speltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: speltējot (tag.), speltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: speltētu
Vajadzības izteiksme: jāspeltē
Stipri karsēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zem tā Meitēnam labi un vēsi diensvidus speltē.
- – Fū, tāds karstums kā speltē!
- Deju laikā lielās griestu spuldzes izdzēsa, caur zīda abažūriem silti kvēloja sārta, mīlīga blāzma kā no gailošām oglēm neaizvērtas krāsns speltē.
- "Velns taisījies Sirseni laist speltē jeb priekšugunī."
- Sirsenis speltē.