spelgonis
spelgonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | spelgonis | spelgoņi |
Ģen. | spelgoņa | spelgoņu |
Dat. | spelgonim | spelgoņiem |
Akuz. | spelgoni | spelgoņus |
Lok. | spelgonī | spelgoņos |
spelgoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | spelgoņa | spelgoņas |
Ģen. | spelgoņas | spelgoņu |
Dat. | spelgoņai | spelgoņām |
Akuz. | spelgoņu | spelgoņas |
Lok. | spelgoņā | spelgoņās |
Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis1.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielu, traku mīlestību, kas neizplēn tveicē un nenosalst spelgonī.
- Ziemu ievadīt bija pasteidzies spelgonis, taču baltā sniega sega kavējās.
- Tikmēr lauksaimnieki cer, ka ziema šogad neatgriezīsies ar spelgoni.
- Nometis savas drēbju driskas, metos ledainajā vienaldzības spelgonī.
- Pašā ziemas spelgonī, janvāra vidū, policisti videonovērošanas kamerās