speķis
speķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | speķis | speķi |
| Ģen. | speķa | speķu |
| Dat. | speķim | speķiem |
| Akuz. | speķi | speķus |
| Lok. | speķī | speķos |
1.Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
Stabili vārdu savienojumiSpeķa cūka. Speķa pīrāgs. Speķa rausis.
- Speķa cūka vārdkoptermins — cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem
- Speķa pīrāgs kolokācija — pīrāgs ar speķa pildījumu
- Speķa rausis kolokācija — rausis ar speķa pildījumu; speķrausis
- Tauku zīlīte; speķa zīlīte apvidvārds — lielā zīlīte
3.novecojis; joma: poligrāfija Grāmatu saliktuvēs apzīmējums vieglam un izdevīgam aprēķina salikumam (beigu lappuses, stāvošs salikums, dzejas utt.).
Avoti: EH, GV, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Speķi sagriež plānās šķēlītēs, kuru platums atbilst filejas gabalu biezumam.
- Iedzīvotāji jau sākuši apsvērts, cik naudas maksās zirņi ar speķi?
- 3. Aknas kopā ar speķi 2–3 reizes samal gaļasmašīnā.
- Ja priekš sauleslēkta speķi ēd, tad tajā gadā neredz čūskas;
- Pilda ar burkānu stienīšiem, sagrieztiem ceptiem sīpoliem un speķa stienīšiem.