spalgums
Lietojuma biežums :
spalgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | spalgums | spalgumi |
Ģen. | spalguma | spalgumu |
Dat. | spalgumam | spalgumiem |
Akuz. | spalgumu | spalgumus |
Lok. | spalgumā | spalgumos |
1.Vispārināta īpašība → spalgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → spalgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad nopirkām un atvedām mājās, visbiežāk un labprātāk putns ļoti precīzi atdarināja mašīnu signalizāciju pilnā skaļumā un spalgumā.
- Tāpēc šādās " diskusijās" vienmēr pamanāmāks ir tas, kurš ar lielāku sparu un spalgumu stāsta, kas tur ir vai nav rakstīts.
- Tas bija kaut kas vidējs starp vaidu un kaucienu, sākumā pavisam kluss, līdz pieauga negantā spalgumā, pēc tam kļuva rāmāks un beidzot noklusa pavisam.
- Paļutes benkarts piedzima tieši Kūču vakarā, vienā no mazajām istabām, kuru Ona Kotrīna bija atvēlējusi šai vajadzībai un bērnu saņēmējai, kas atklumzāja cauri kupenām no tālas saimniecības, aplikusies milzīgu rūtainu lakatu un otrādi apvērstu aitādas kažoku – saskaņā ar vietējiem māņiem, lai neviens nepazītu, neuzzinātu un nenoskatītu ar ļaunu aci, un, ja vien šai būtu dota vaļa, būtu visā muižas namā atrāvusi vaļā logus, visu izkaisījusi salmiem, izkrāmējusi tukšas visas atvilktnes un sastiepusi dīvainus krāmus, kas itin kā nesot veiksmi, – lupatas, zāles, ragus, vecas, kožu saēstas zvērādas un vēl velns zina ko, taču kundze piecirta kāju un stingri teica: svētbildi, svētītu ūdeni vai galu galā pret sāpēm koraļļu krustiņu no viņas pašas dārglietu lādītes – lūdzu, taču nekādus netīrus bāšķus lai viņa te neredzētu, un, tā teikusi, nomuka savā guļamkambarī, negribēdama ne zināt, ko viņas tur kvēpina, sutina, karsē, vārdo, dzied un vaimanā, līdz beidzot uz rīta pusi atskanēja griezīga brēkšana, un Ona Kotrīna nezin kāpēc no tā spalguma vien īgni saprata, ka Paļutei ir piedzimis tas, ko viņai pašai Dievs nenovīdēja par spīti agrākajām dedzīgajām lūgšanām, – ka piedzimis puika, vēlāk kapeliņā skanīgi nokristīts Stanislova vārdā un Rjaubas uzvārdā, ko bija mantojis no savas mātes Apolonijas Rjaubaites, bet šī savukārt no savas mātes Marcijonas Rjaubaites,
- - kas par stulbu manieri kliegt aizkautas cūkas spalgumā.