spīdzināt
Lietojuma biežums :
spīdzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
spidzināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
Saistītās nozīmes
1.1.Ļoti mocīt (dzīvnieku).
1.2.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt2.
3.apvidvārds Radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri