spīds1
spīds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spīds | spīdi |
| Ģen. | spīda | spīdu |
| Dat. | spīdam | spīdiem |
| Akuz. | spīdu | spīdus |
| Lok. | spīdā | spīdos |
Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
Avoti: VmV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pamāja Pelikāns, kas dažkārt mēdza norīt arī kādu spīda bumbiņu.
- Pelikānam spīda bumbiņas neradīja atbildības izjūtu.
- Kā pērle viena ezers spīda
- Pieļauju, ka spīds vai hašs šeit arī iet pa dempinga cenām.
- Trešs jau arī var būt melodisks, savukārt spīds arī var būt ne sevišķi melodisks.