spīdacis
spīdacis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spīdacis | spīdači |
| Ģen. | spīdača | spīdaču |
| Dat. | spīdacim | spīdačiem |
| Akuz. | spīdaci | spīdačus |
| Lok. | spīdacī | spīdačos |
1.Vilks.
2.Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
Avoti: Sin, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzzināju, ka vilku sauc par spīdaci.
- Tikmēr no fotogrāfijas caururbjoši raugās Dieva suns, spīdacis. “