solončaks
solončaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | solončaks | solončaki |
| Ģen. | solončaka | solončaku |
| Dat. | solončakam | solončakiem |
| Akuz. | solončaku | solončakus |
| Lok. | solončakā | solončakos |
Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi novirzījās no kapelas, pastaigājoties gar jūras valni pie solončaka.
- Dominējošās augsnes ir brūnās un pelēkbrūnās tuksneša solončaku un soloncu.
- Tuksnesī pie Askazansora solončaka veikti paleontoloģiski izrakumi, atklājot neogēna faunas atliekas.
- Pļavas tilbītes pētīja solončaku, galvām šūpojoties un oranžajiem knābjiem bakstot dubļus.
- Džo paskaidroja, ka Grīnsijas zeme stiepās līdz solončakam. “