solīdums
solīdums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | solīdums | solīdumi |
| Ģen. | solīduma | solīdumu |
| Dat. | solīdumam | solīdumiem |
| Akuz. | solīdumu | solīdumus |
| Lok. | solīdumā | solīdumos |
1.Vispārināta īpašība → solīds1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → solīds2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → solīds3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- R. Magrits piedod sirreālistiskajai iztēlei savdabīgu solīdumu, paradoksu un slimīgumu.
- Galvenais – saglabāt mērenību: stilam jāiet rokrokā ar stingrību un solīdumu.
- — Minnai tāds solīdums nepatika, bet viņa vairs par to nerunāja.
- Ko tur slēpt, mani kaitināja Hānberga solīdums, un es vēlējos viņu pārmācīt.
- Ierīce izgatavota no īpaši kvalitatīviem materiāliem, tās ārējais veidols pauž solīdumu un ambiciozitāti.