sodāmība
sodāmība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sodāmība | sodāmības |
| Ģen. | sodāmības | sodāmību |
| Dat. | sodāmībai | sodāmībām |
| Akuz. | sodāmību | sodāmības |
| Lok. | sodāmībā | sodāmībās |
1.Stāvoklis, kad cilvēkam jāizcieš juridiskā veidā piespriests sods.
PiemēriKāpēc dzinos uz fronti, pat riskēdama atkal nokļūt sodāmībā?
- Kāpēc dzinos uz fronti, pat riskēdama atkal nokļūt sodāmībā?
- Nopratu, ka vismaz pilngadību Edgars bija sagaidījis bez sodāmības vai sēdēšanas, vai pat izmeklēšanas.
- Es šaubos, ka Ļoha līdz šai dienai ir nodzīvojis bez nevienas sodāmības.
2.joma: jurisprudence Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
PiemēriSodāmība noņemta, es strādāju.
- Sodāmība noņemta, es strādāju.
- Cilvēks ar sodāmību tūlīt un apzināti zaudē tiesības pieprasīt aizsardzību un politisko patvērumu.
- Pēc pārbaudes laika izturēšanas sodāmība tika dzēsta, norādīja Eiduka.
Stabili vārdu savienojumiDzēst sodāmību.
- Dzēst sodāmību vārdkoptermins — likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit