sociolekts
Lietojuma biežums :
sociolekts
joma: valodniecība Valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšanas modeļi).
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmām kārtām, runāt ne vairs par mītiem, bet sociolektiem un idiolektiem un operēt nevis ar vārdiem zīme, apzīmētājs, apzīmējamais, konotācija, bet – citāts, atsauce, stereotips.
- 1.2. Analizē mūsdienu latviešu valodas paveidu – sociolektu un reģiolektu – atspoguļojumu literārajos darbos un izsaka spriedumus, kā un kāpēc daiļdarbos autori lieto daudzveidīgu latviešu valodu.
- 1.2. Klausoties, lasot un vērojot, kā arī apgūstot teorētiskos avotus, nošķir latviešu literāro valodu, izlokšņu valodu un sarunvalodu, izprot sociolektu un reģiolektu nozīmi valodā.
- Latviešu valoda ietver gan latviešu literāro valodu, gan ikvienu no latviešu valodas trīs vēsturisko dialektu vairāk nekā piecsimt izloksnēm, gan arī, piemēram, latgaliešu rakstu valodu, kas ir daļēji standartizēta literāra forma, kura izveidojusies uz latviešu valodas augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu bāzes, gan arī neskaitāmos sociolektus un idiolektus, kuros izpaužas runātāju kultūra, izglītība, nacionālā pašapziņa un sociālā piederība, kā arī indivīda ētiskās un estētiskās attieksmes" ( Druviete I. Latviešu valoda kā valsts valoda: simbols, saziņas līdzeklis vai valstiskuma pamats?
- Kursenieku valoda ( kursenieku: " Kursineeki wahloda", — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.