snieģelēt
snieģelēt 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | snieģelēju | snieģelējam | snieģelēju | snieģelējām | snieģelēšu | snieģelēsim |
2. pers. | snieģelē | snieģelējat | snieģelēji | snieģelējāt | snieģelēsi | snieģelēsiet, snieģelēsit |
3. pers. | snieģelē | snieģelēja | snieģelēs |
Pavēles izteiksme: snieģelē (vsk. 2. pers.), snieģelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: snieģelējot (tag.), snieģelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: snieģelētu
Vajadzības izteiksme: jāsnieģelē
Īsu brīdi, reizēm snigt.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
sniegaļāt1 — Pa brīžam snigt retām pārslām.
Gradācijas jēdzienu grupa
sniegot1 — Snigt.
snigt1 — Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu); būt nokrišņiem sniega veidā.
snidzināt1 — Snigt.
snieģelēt1 — Īsu brīdi, reizēm snigt.
sniegaļāt1 — Pa brīžam snigt retām pārslām.
sniģelēt1 — Viegli, sīkām pārslām snigt.
Avoti: Sin