snauda
snauda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | snauda | snaudas |
Ģen. | snaudas | snaudu |
Dat. | snaudai | snaudām |
Akuz. | snaudu | snaudas |
Lok. | snaudā | snaudās |
snauds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | snauds | snaudi |
Ģen. | snauda | snaudu |
Dat. | snaudam | snaudiem |
Akuz. | snaudu | snaudus |
Lok. | snaudā | snaudos |
1.Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
1.1.pārnestā nozīmē Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atvars pamana, ka signalizācijas pults pie sienas ir snaudas režīmā.
- un tūdaļ pat, nolicis galvu uz galda, ieslīga snaudā.
- Šķiet, nav pacilājošākas mužīgās snaudas kā zem paša rakstītiem vārdiem.
- Tā bija zīme, ka viņš vairs nespēj pretoties snaudai.
- Kāds uzmeta uz viņas pleciem apmetni, un sievietes acis aizvēra snauda.