snaikstīt
snaikstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | snaikstu | snaikstām | snaikstīju | snaikstījām | snaikstīšu | snaikstīsim |
| 2. pers. | snaiksti | snaikstāt | snaikstīji | snaikstījāt | snaikstīsi | snaikstīsiet, snaikstīsit |
| 3. pers. | snaiksta | snaikstīja | snaikstīs | |||
Pavēles izteiksme: snaiksti (vsk. 2. pers.), snaikstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: snaikstot (tag.), snaikstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: snaikstītu
Vajadzības izteiksme: jāsnaiksta
Vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Matroži no augškojām snaikstīja galvas un prasīja, vai jau Rīga.
- Es tēloju viņai mūsu māti: snaikstīju kaklu, bolīju acis.
- — pirmais jūlija vidū savu kaklu snaikstīt uz saimnieka pusi sāk Gailis-Apodziņš.
- Govis snaiksta galvas pie zedeņu laidara.
- — Rūdis snaiksta galvu.