snaicīt
snaicīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | snaicu | snaicām | snaicīju | snaicījām | snaicīšu | snaicīsim |
| 2. pers. | snaici | snaicāt | snaicīji | snaicījāt | snaicīsi | snaicīsiet, snaicīsit |
| 3. pers. | snaica | snaicīja | snaicīs | |||
Pavēles izteiksme: snaici (vsk. 2. pers.), snaiciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: snaicot (tag.), snaicīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: snaicītu
Vajadzības izteiksme: jāsnaica
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sārti bija atstāti savā vaļā, liesmas snaicīja oranžus knābjus no karstajām pelnu ligzdām.
- Tā viņi jautāja, snaicīdami galvas cits pāri citam, lai labāk varētu viņu aplūkot.