smurgulis
smurgulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | smurgulis | smurguļi |
Ģen. | smurguļa | smurguļu |
Dat. | smurgulim | smurguļiem |
Akuz. | smurguli | smurguļus |
Lok. | smurgulī | smurguļos |
smurgule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | smurgule | smurgules |
Ģen. | smurgules | smurguļu |
Dat. | smurgulei | smurgulēm |
Akuz. | smurguli | smurgules |
Lok. | smurgulē | smurgulēs |
3.apvidvārds; parasti formā: daudzskaitlis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai nu viņam vajadzētu appuišot tādus smurguļus, kādi esam te salasījušies.
- Pats uz savas ādas esmu izjutis VDK smurguļu spēles.
- Kā tu, smurgulis, varēji paredzēt, ka mana tresta privatizācija beigsies ar šaušanu?
- Tāds smurgulis kā tagadējais priekšnieciņš diezin vai gadā tik daudz nopelnīja, cik Mors mēnesī.
- Kurš tad nu smurguļiem dos ieroci.