smokings
smokings vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smokings | smokingi |
| Ģen. | smokinga | smokingu |
| Dat. | smokingam | smokingiem |
| Akuz. | smokingu | smokingus |
| Lok. | smokingā | smokingos |
1.Vīriešu svinību tērps – žakete ar dziļu izgriezumu priekšā un zīda audumu apšūtiem atlokiem.
PiemēriVīrietis smokingu var aizvietot ar tumšu uzvalku un kaklasaiti.
- Vīrietis smokingu var aizvietot ar tumšu uzvalku un kaklasaiti.
- Līgavainis bija ģērbies pieskaņotā baltā smokingā.
- Tā kā tomēr gājām uz operu, uzvilku smokingu, dzīvesbiedre bija vakarkleitā.
2.vēsturisks Sākotnēji 19. gs. smēķētavā valkājama britu džentelmeņa virsjaka. [ZTV ]
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit