smieklīgums
smieklīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smieklīgums | smieklīgumi |
| Ģen. | smieklīguma | smieklīgumu |
| Dat. | smieklīgumam | smieklīgumiem |
| Akuz. | smieklīgumu | smieklīgumus |
| Lok. | smieklīgumā | smieklīgumos |
smieklība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smieklība | smieklības |
| Ģen. | smieklības | smieklību |
| Dat. | smieklībai | smieklībām |
| Akuz. | smieklību | smieklības |
| Lok. | smieklībā | smieklībās |
1.Vispārināta īpašība → smieklīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → smieklīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmajā cēlienā, smieklīgumu gaidot, bija grūti uztvert sižeta pavedienu.
- Viņa ir no retajām, kurā skaistums apvienojas ar smieklīgumu.
- 5) no malas jāpaskatās uz notiekošo un jāsmejas par kustību smieklīgumu,
- Vienkārši sagribējās izdarīt kaut ko līdz smieklīgumam primitīvu un muļķīgu.
- Šī prātojuma smieklīgums padara mani vēl vājāku.