smelgt
smelgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smeldzu | smeldzam | smeldzu | smeldzām | smelgšu | smelgsim |
| 2. pers. | smeldz | smeldzat | smeldzi | smeldzāt | smelgsi | smelgsiet, smelgsit |
| 3. pers. | smeldz | smeldza | smelgs | |||
Pavēles izteiksme: smeldz (vsk. 2. pers.), smeldziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smeldzot (tag.), smelgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smelgtu
Vajadzības izteiksme: jāsmeldz
1.Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
2.Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
3.Skumji skanēt (parasti par mūzikas instrumentiem).
Stabili vārdu savienojumiSirds smeldz.
- Sirds smeldz idioma — saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa piecēlās kājās, bikses bija vienos dubļos un smeldza sāns.
- Astes kauls smeldz tik stipri, ka ar rāvienu nespēju piecelties.
- Sūrst un smeldz izlaizītā, izkostā, izdīrātā, piespļaudītā miesa.
- Nereti vakaros, smaguma sajūta kājās nepāriet, tās smeldz.
- Tikai sirdī grauž un smeldz, jo frontē cīnās un izlej asinis.