smeldzoņa
smeldzoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smeldzoņa | smeldzoņas |
| Ģen. | smeldzoņas | smeldzoņu |
| Dat. | smeldzoņai | smeldzoņām |
| Akuz. | smeldzoņu | smeldzoņas |
| Lok. | smeldzoņā | smeldzoņās |
1.Smeldze 1 (1).
2.Smeldze 1 (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā viņa pamazām iemanījās dakterim Gordonam melot par savām īstajām sāpēm un vainām un stāstīja, ka viņu mocot bezmiegs un stipra smeldzoņa, jo viņa esot sasitusi muguru, un cītīgi slēpa to, kas viņai patiešām nedeva mieru, – arvien spēcīgākās sāpes krūtīs un aizdomīgos izciļņus zem ādas, kurus brīžam šķitās sataustām, taču pati sev iestāstīja, ka tādu tur nav, jo vairāk par visu baidījās no viena – no īstas, neizdomātas slimības un no īstas ārstēšanas, no tā, ka mūža pēdējās dienas, kas tagad vēl bija puslīdz paciešamas, slimības dēļ neatpazīstami pārvērtīsies, bet viņas senlaicīgi grezno namu piepildīs zāļu pudelītes, kreditori, notāri, priesteri un sveši, viņai noteikti nepatīkami cilvēki.
- Pirmdienu pēcpusdienās viņu gaidīja līdzīga tikšanās ar Ksaveru Gureviču, kurš bija kļuvis par Bironta apgādājamo, arī slimoja, arvien vairāk novecoja, dienu no dienas arvien vairāk gražojās, te sagribēja sukādes, te kādu smalku, grūti pagādājamu vīnu, te gluži vai putna pienu un kura pastāvīgajās žēlabās par dedzinātājiem un dūrējiem sānos, lauzējiem kaulos un smeldzoņu klidzenajos zobos vajadzēja klausīties vismaz trīs stundas, kamēr viņi izskatīja Bironta ienākumu un izdevumu papīrus, muižu inventārus, pārvaldnieku un vagaru atskaites un vēstules, jo zemes īpašumu bija daudz, zemnieku - vēl vairāk, un, gribot, lai mazas kļūdiņas laika gaitā nepārvērstos lielos zaudējumos, ikvienam skaitļu stabiņam uzmanīgi vajadzēja pārbraukt pāri ar pirkstu, bet nabaga Gurevičs novecoja un vairs nebija tik vērīgs kā agrāk, un veselais saprāts jau sen būtu mudinājis atteikties no šī notāra pakalpojumiem, taču vecais ģieblis pārāk daudz zināja par jauno Birontu un par tiem, maigi sakot, īpatnējiem apstākļiem, kādos viņš mantoja sev likumīgi piederošos īpašumus, tāpēc vajadzēja viņu pāpināt un lutināt, paciest viņa nebeidzamās vaimanas un gaidīt, līdz tas viss beigsies dabiski, bet pagaidām - klusi mācīties, pārņemt rēķinvedības un tieslietu noslēpumus, lai pēc tam pats spētu tikt galā ar savu mantu.
- Man ir bezmiegs , galvassāpes , smeldzoņa aknās un sāpes locītavās no sāļu nogulsnēm