smešs1
smešs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: fiziskā kultūra un sportsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smešs | smeši |
| Ģen. | smeša | smešu |
| Dat. | smešam | smešiem |
| Akuz. | smešu | smešus |
| Lok. | smešā | smešos |
Sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmoreiz satiekoties, biju tik uztraucies, ka nosaucu viņu par Smešu," viņš jokoja.
- Smešs un Endzo.
- Halepa pirms tam rupji kļūdījās pirmās breikbumbas izspēlē, iesitot tīklā " smešu".
- Sevastovai liels misēklis, izpildot " smešu" ( bumbiņa izsista autā), bet pēc tam pretinieces uzvarēja garā izspēlē pie tīkla.
- Viņa ieguva setbumbu, kuru vajadzēja spēlēt ar otro servi, un Kontaveita izmantoja situāciju, pēc spēcīga uzbrukuma izejot pie tīkla un izspēli pabeidzot ar " smešu".