smaulainīca
smaulainīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smaulainīca | smaulainīcas |
| Ģen. | smaulainīcas | smaulainīcu |
| Dat. | smaulainīcai | smaulainīcām |
| Akuz. | smaulainīcu | smaulainīcas |
| Lok. | smaulainīcā | smaulainīcās |
Tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga.
Avoti: MiV