smalkne
smalkne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smalkne | smalknes |
| Ģen. | smalknes | smalkņu |
| Dat. | smalknei | smalknēm |
| Akuz. | smalkni | smalknes |
| Lok. | smalknē | smalknēs |
1.Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
2.Tas, kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
3.apvidvārds Vīlēšanas putekļi, zāģu skaidas.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat plaušas šķita no iekšpuses pārklātas ar siena smalkni.
- Notrauktu skuju un mizu smalknē visapkārt gulēja ar saknēm izgāzti un uz pusēm pārlūzuši koki.
- Turpinājumā smalkni vairākas reizes izmazgā un nokāš.
- Siena smalknes un zāģu skaidām klātā eja ir mīksta gājēju soļiem kā zemē nogūluša dzīvnieka āda.
- Un varbūt tā nav sarmas smalkne vai sudraba putekļi, bet no maniem kodes spārniem nobružātais mirdzums?