smalkmanīgs
smalkmanīgs īpašības vārds; lieto: retiLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | smalkmanīgs | smalkmanīgi |
| Ģen. | smalkmanīga | smalkmanīgu |
| Dat. | smalkmanīgam | smalkmanīgiem |
| Akuz. | smalkmanīgu | smalkmanīgus |
| Lok. | smalkmanīgā | smalkmanīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| smalkmanīga | smalkmanīgas |
| smalkmanīgas | smalkmanīgu |
| smalkmanīgai | smalkmanīgām |
| smalkmanīgu | smalkmanīgas |
| smalkmanīgā | smalkmanīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | smalkmanīgais | smalkmanīgie |
| Ģen. | smalkmanīgā | smalkmanīgo |
| Dat. | smalkmanīgajam | smalkmanīgajiem |
| Akuz. | smalkmanīgo | smalkmanīgos |
| Lok. | smalkmanīgajā | smalkmanīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| smalkmanīgā | smalkmanīgās |
| smalkmanīgās | smalkmanīgo |
| smalkmanīgajai | smalkmanīgajām |
| smalkmanīgo | smalkmanīgās |
| smalkmanīgajā | smalkmanīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
smalkmanīgi apstākļa vārds
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķīstajā dabas glezniņā ir iepotēts kāds smalkmanīgs, glancēts satraukums, itin kā neatlaidīgi tiktu braucīta ebonīta nūjiņa, lai uzkrātu statisko lādiņu, izsauktu elektrisko izlādi, pievilinātu sprādzienu ( vzriv, explosion, räjähdys).
- Un vēl nožēlojamāk šim deguntiņam, šai mutītei, šīm actiņām, šai piena baltajai ādai un smalka meistara taisītajiem vaibstiem liek izskatīties salīdzinājums ( un florencieši nevilcinājās salīdzināt) ar kārtīgu popolānu tupeļveidīgo degunu, kāds bija raksturīgs Mēdiči dzimtā, ar platajām muldoņu mutēm un trakajām, izvelbtajām acīm, kādas bija gan Lorenco, gan viņa radiem, un ar stīvajiem, uz priekšu izvirzītajiem smakriem, ar biezajām krēpēm, kas bija tik melnas, ka izskatījās gandrīz iezilganas, un ar dedzību, kas jautās visā sejā, ar dedzību uz robežas ar lepnību un nekaunību, ar vieglprātību un negantu viltību, ar raksturu, kas varbūt nebija – godīgi atzīsim – īsti smalkmanīgs, toties bija vīrišķīgs.