smalciņš
Lietojuma biežums :
smalciņš apvidvārds
Dem. → smalks.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā šeit, Donbasa leģendārajās stepēs, kuras īstenībā nepavisam nav stepes, bet lauki, gravas un mežu joslas, starp skursteņiem un terikoniem izgāja smalciņš stāvs.
- Abi bija matemātikas skolotāji, abi – tuvredzīgi, tikai viņas briļļu rāmītis bija smalciņš, no metāla, bet viņam brilles bija biezā, masīvā raga ietvarā.
- Un tas jau nebija vienkārši nelgas ģīmis, bet tāds, ko Toskānā dēvē – ļaujiet man pateikt – par bischero purnu: deguntiņš smalciņš un glezns, mutīte kā meitietim, manierēs un žestos jaušas eksaltēts mammamia, klīrīgums saredzams ij rociņu kustībās, ij pirkstiņos, kas satvēruši zelta zizli, ij pleciņos, ko ieskauj sarkanā mantija, Cēzara, pareizāk, Cēzariņa purpurs, un arī līkajās kājiņās, kuru ceļgali liek domāt par jēru kājelēm, un arī viņa acīs, kas ir tikpat gaišas kā mati, līdz malām pilnas ar svarīguma apziņu, uzpūtību un bailēm nokrist no zirga.
- Viņš ir tieviņš un smalciņš, un viņa draudzene ir vēl mazāka un smalkāka...
- Tu tik vārīgs un smalciņš, Tu gluži nonīksi.