smailums
smailums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smailums | smailumi |
| Ģen. | smailuma | smailumu |
| Dat. | smailumam | smailumiem |
| Akuz. | smailumu | smailumus |
| Lok. | smailumā | smailumos |
Vispārināta īpašība → smails, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Platmale ar nolaistām malām un vaigubārda atņēmusi daļu Valentīna Skulmes sejas kalsnuma, deguna un zoda smailuma, tādēļ viņš tik nepazīstams.
- Zeltgalvītim knābītis, garumā neatpaliekot no zīlītes knābja, smalkumā jeb tievumā un smailumā krietni pārspēj to.
- Savukārt vasarā, ja pūznis atrodas atklātā vietā, skudras pūzni var izveidot plakanāku, jo saules siltums ir pietiekams un pūžņa smailumam vairs nav tādas nozīmes.