smailgalis
smailgalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smailgalis | smailgali |
| Ģen. | smailgala | smailgalu |
| Dat. | smailgalim | smailgaliem |
| Akuz. | smailgali | smailgalus |
| Lok. | smailgalī | smailgalos |
Tāds, kam ir smails gals.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un Nikēta redzēja, kā tie atrāva vaļā tabernākulu un grāba svēto dāvanu traukus, un, nosvieduši zemē hostijas, viņi ar dunča smailgali izurbināja dārgakmeņus, ko paslēpa savā apģērbā, bet pašus kausus meta kopīgajā kaudzē , kas bija paredzēta pārkausēšanai.