smūdzis
smūdzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smūdzis | smūdži |
| Ģen. | smūdža | smūdžu |
| Dat. | smūdzim | smūdžiem |
| Akuz. | smūdzi | smūdžus |
| Lok. | smūdzī | smūdžos |
1.Mūdzis1.
2.Mūdzis2.
3.Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
4.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Muļķīgs, aprobežots cilvēks.
5.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Žemaitis.
Avoti: LLVV, KV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Ratniec, tev jau ratos vietas nepietiks, — smejas Smūdzis.
- — Ratniece ceļas kājās, seja niknumā pietvīkusi, iet uz Smūdža pusi.
- — Taisni pirmā adventē, — uz Reiznieku augstā sliekšņa iesmejas Smūdzis par nule noliktās sapulces laiku.
- — Smūdzis nedabū pabeigt.
- Esot jau pietauvots, un mežoņi palaisti brīvībā — nāk kopā ar sotņu kā sirseņi, — Kaķa krogā zem resnā deguna šņāc Smūdzis.