smīdināt
smīdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smīdinu | smīdinām | smīdināju | smīdinājām | smīdināšu | smīdināsim |
| 2. pers. | smīdini | smīdināt | smīdināji | smīdinājāt | smīdināsi | smīdināsiet, smīdināsit |
| 3. pers. | smīdina | smīdināja | smīdinās | |||
Pavēles izteiksme: smīdini (vsk. 2. pers.), smīdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smīdinot (tag.), smīdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smīdinātu
Vajadzības izteiksme: jāsmīdina
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smejas, arī smaida.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cits aizrauj elpu, cits smīdina, cits tikai gandē pilsētu.
- Man nepatīk spēlēt briesmoņus - tad jau labāk smīdināt publiku.
- Pirms tam mākslinieki būs paguvuši smīdināt publiku Kuldīgā un Valmierā.
- Stāsts par Miera ielu un slavu mani vienmēr mazliet smīdina.
- otru bučos, smīdinās, liks dziedāt līdzi un izjokos žūriju.