smērmanis
smērmanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smērmanis | smērmaņi |
| Ģen. | smērmaņa | smērmaņu |
| Dat. | smērmanim | smērmaņiem |
| Akuz. | smērmani | smērmaņus |
| Lok. | smērmanī | smērmaņos |
smērmane sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smērmane | smērmanes |
| Ģen. | smērmanes | smērmaņu |
| Dat. | smērmanei | smērmanēm |
| Akuz. | smērmani | smērmanes |
| Lok. | smērmanē | smērmanēs |
Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.