Paplašinātā meklēšana
Meklējam slīpē.
Atrasts vārdos (36):
- slīpēt:1
- slīpēts:1
- apslīpēt:1
- atslīpēt:1
- izslīpēt:1
- noslīpēt:1
- paslīpēt:1
- saslīpēt:1
- uzslīpēt:1
- slīpējums:1
- slīpēšana:1
- slīpētava:1
- slīpētība:1
- slīpēties:1
- slīpētums:1
- pārslīpēt:1
- pieslīpēt:1
- apslīpēties:1
- izslīpējums:1
- noslīpējums:1
- noslīpētība:1
- noslīpēties:1
- pārslīpējums:1
- pieslīpējums:1
- pieslīpēšana:1
- pieslīpēties:1
- apaļslīpēšana:1
- caurslīpējums:1
- iekšslīpēšana:1
- plānslīpējums:1
- rupjslīpēšana:1
- akmeņslīpētājs:1
- vibroslīpēšana:1
- plakanslīpēšana:1
- profilslīpēšana:1
- apaļslīpējammašīna:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (113):
- slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas.
- fasetēt Apstrādāt, slīpēt (ko), veidojot fasetes.
- četrslīpju Ar četrām slīpēm (parasti par jumtu).
- divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
- stiklpapīrs Ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai.
- ģilināt Asināt, slīpēt.
- inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
- kohinūrs Augstvērtīgs slīpēts dimants.
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
- drempeļsiena Bēniņu ārsiena starp pēdējā stāva pārsegumu un jumta slīpēs sākumu.
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
- akmens plātne dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus).
- akmens plātnes dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus).
- slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
- slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
- kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm.
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija.
- atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi.
- slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana.
- slīpēts Divd. --> slīpēt.
- gravēšanas dekorēšana dziļā slīpēšana, ko lieto biezsienu kristālslikla izstrādājumu dekorēšanai.
- polējamā skābe fluorūdeņraža skābes un sērskābes maisījums, ko lieto slīpētu stikla virsmu pulēšanai.
- ortotipija Fotomehānisks pustoņa iespiedums gludspiedumā un izcilspiedumā ar asfalta kopējumu uz gludi slīpētām plāksnēm.
- iekšslīpēšana Iekšēju cilindrisku virsmu slīpēšana.
- vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā.
- asināšana Instrumenta izgatavošanas beigu operācija (slīpēšana un lepēšana), kurā veido instrumenta griezējasmens optimālo formu un virsmu un griezējšķautņu gludumu; ekspluatācijā nolietota instrumenta griešanas spēju atjaunināšana; asina ar universālām un speciālām asināšanas mašīnām.
- slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai.
- daudzslīpju jumts jumts ar vairākām slīpēm; veido saliktas konfigurācijas ēkām.
- burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai.
- džoniņš Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs".
- džonītis Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs".
- korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu.
- koksnes kalibrāšana koksnes apstrāde frēzējot vai slīpējot, lai iegūtu tās noteiktus izmērus.
- fasešu laukakmeņi laukakmeņi ar ledāja noslīpētām malām.
- eksarācija Ledāja erozija - ledāja (šļūdoņa) gultnes iežu noārdīšana, izlīdzināšana, pulēšana, slīpēšana ar ledājā iesalušo drupu materiālu un noārdīšanas produktu iznešana perifērijā.
- čira Lieto savienojumā "čira čura", lai atdarinātu slīpēšanas, pulēšanas, strīķēšanas skaņas.
- ģelzis Lineālveida slīpēta tērauda lente, kas tīklaines dobspiedumā noņem krāsu no iespiežamā laukuma.
- caurslīpējums Materiāla apstrādes defekts - materiāla daļas noņemšana, slīpējot dziļāk par apstrādājamo virsmu.
- apslīpēt Mazliet, pavirši noslīpēt.
- pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
- knipēšana Medņu gaiļa dziesmas pirmā daļa (strofa) riestošanas laikā, pēc kuras parasti seko, bet dažkārt arī neseko "korķis" un slīpēšana.
- smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis.
- metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm; metālapstrāde (1).
- metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet slīpēt.
- sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai.
- šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- atslīpēt Noslīpēt, slīpējot atdalīt.
- čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
- pārmats Pabeigta darba rezultātu pieslīpēšanas, uzlabošanas process.
- skrejdzirnavas Papīra fabrikācijā apaļa sile ar slīpējamo akmeni papīra atkritumu apstrādāšanai.
- slīpēšana Papīra fabrikācijā koka šķiedrošana ar slīpējamiem akmeņiem, kas griežas.
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- izslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (1).
- izslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (2).
- noslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (1).
- noslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (2).
- pieslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (1).
- pieslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (2).
- slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(1).
- slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(2).
- slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(3).
- priķirka Pieslīpēšana.
- pieslīpnis Pieslīpēts mazs materiāla gabals mikroskopiskai izpētei.
- pludinātais stikls plākšņu stikls, ko izgatavo, ļaujot stikla masai plūst pa izkausētas alvas pamatni; stikls kļūst pilnīgi gluds un tam nav nepieciešama slīpēšana.
- noslīpēties Refl. --> noslīpēt(2); tikt noslīpētam.
- pieslīpēties Refl. --> pieslīpēt(1); tikt pieslīpētam.
- pieslīpēties Refl. --> pieslīpēt(2); tikt pieslīpētam.
- slīpēties Refl. --> slīpēt (1); tikt slīpētam.
- slīpēties Refl. --> slīpēt (2); tikt slīpētam.
- slīpēties Refl. --> slīpēt (3); tikt slīpētam.
- galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
- slīpēts saplāksnis saplāksnis vai saplākšņa plātne, kura ārējās kārtas ir slīpētas.
- pārslīpējums saplākšņa un finierēto virsmu brāķa veids, kas rodas, ja tiek noslīpēta saplākšņa ārējā kārta vai finierētās virsmas kārta; labojams, vienīgi uzlīmējot jaunu finiera vai cita materiāla, piemēram, folijas kārtu.
- karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
- lielmoguls Slavens dimants briljanta noslīpējumā (280 karātu).
- pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; slīpējot pielīdzināt.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
- satecināt slīpēt, asināt (lielāku daudzumu objektu uz slīpripas).
- apaļslīpmašīna Slīpmašīna centros bāzētu ķermeņu ārējo cilindrisko virsmu slīpēšanai.
- plakanslīpmašīna Slīpmašīna plakanu virsmu slīpēšanai.
- bezcentra slīpmašīna slīpmašīna uz balstnaža starp vadripu un slīpripu bāzētu cilindrisku ķermeņu slīpēšanai.
- vadripa Slīpripa, ko lieto bezcentra slīpmašīnās slīpējamā ķermeņa aksiālai pārvietošanai.
- uzgaļu komplekts specializētu noņemamu montāžas instrumenta galam pievienojamu darbdaļu kopa. Iespēja vairākus uzgaļus izmantot vienam instrumentam sekmē instrumenta universālu lietošanu. Piemēram, rokas urbmašīnas uzgaļu komplektā var būt dažādu izmēru urbji, frēzes, skrūvgriežņi, slīpēšanas uzgaļi u. c.
- likopodijs šīs sporas izmanto arī slīpēšanai, veidošanai, pirotehnikā
- slīpjumta Tāds, kura jumtam ir viena vai vairākas slīpēs.
- dzelnis Tērauda darba rīks ar diagonāli noslīpētu asmeni; lieto gravēšanai, t. sk. vara grebumiem.
- apslīpēties Tikt apslīpētam.
- noslīpēties Tikt noslīpētam (1).
- pārmatot Uzlabot, pieslīpēt darba rezultātu.
- neolīts Vēlais akmens laikmets (no 6. vai 5. gadu tūkstoša līdz 2. gadu tūkstotim p. m. ē.), kad sākās pāreja uz ražojošo saimniecību (zemkopību, lopkopību), attīstījās keramika, jauni materiālu apstrādes veidi (slīpēšana, urbšana u. c.).
- skaldnēšana Viens no stikla un dārgakmeņu slīpēšanas veidiem, apstrāde ar slīpripu, kas rotē ap horizontālu asi.
- pulēšana Virsmas apstrāde (pēc slīpēšanas), lai iegūtu spoguļgludu virsmu.
- pieslīpēšana Virsmu savstarpēja pielāgošana, slīpējot ar abrazīviem materiāliem, lai iegūtu blīvus, hermētiskus savienojumus.
- slīpētība Vispārināta īpašība --> slīpēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīpētums Vispārināta īpašība --> slīpēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- velūrāda Zamšādai līdzīga, blīva, hrommiecēta teļu vai cūku āda ar plūksnainu, samtainu virsmu; to iegūst, slīpējot teļu jēlādu kreisās puses kārtu, bet cūku ādām - labās puses kārtu, tā iegūstot samtaino virsmu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa slīpē.