sludināt
sludināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sludinu | sludinām | sludināju | sludinājām | sludināšu | sludināsim |
| 2. pers. | sludini | sludināt | sludināji | sludinājāt | sludināsi | sludināsiet, sludināsit |
| 3. pers. | sludina | sludināja | sludinās | |||
Pavēles izteiksme: sludini (vsk. 2. pers.), sludiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sludinot (tag.), sludināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sludinātu
Vajadzības izteiksme: jāsludina
1.Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
1.1.intransitīvs
2.intransitīvs Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Baznīcas pārstāvji sludina, skaidro svētos rakstus, māca pēctečus. „
- Tāpēc es sludinu ikvienā vietā un noturu dievkalpojumus kā mācītājs citiem.
- Savukārt no 1626. gadā līdz mūsdienām tajā atkal sludina luterāņu mācītāji.
- Atbilžu daudzveidība izrietēja no kultūrvides, kurā Baznīca sludina labo vēsti.
- Tad sapratu, ka sludināt Dieva vārdus ir mans dzīves aicinājums.