slota
Lietojuma biežums :
slota sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai — vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
Stabili vārdu savienojumiKa ar slotu izslaucīts.
1.1.Šāds, parasti bērza zaru, saišķis, ar kuru peras pirtī; pirtsslota.
1.2.Rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, sameta tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta.
Stabili vārdu savienojumiAr vienu slotu perami. Ciema slota. Vēja slota.
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri