slienāt
slienāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slienāju | slienājam | slienāju | slienājām | slienāšu | slienāsim |
| 2. pers. | slienā | slienājat | slienāji | slienājāt | slienāsi | slienāsiet, slienāsit |
| 3. pers. | slienā | slienāja | slienās | |||
Pavēles izteiksme: slienā (vsk. 2. pers.), slienājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slienājot (tag.), slienāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slienātu
Vajadzības izteiksme: jāslienā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vailens tā arī izdarīja, nostājās, muguru piespiedis pie tām, un nenovērsa bažīgu skatienu no slienājošos suņu bara.
- Es varu te sēdēt un ēst, un ēst, līdz gardais, garšīgais krēms izšķīdinās manus zobus un kaulus par putojošu, slienājošu rijīga bada rīkli.
- Un bez mitas balsī vienā vārdu " brīvība" tie slienā...
- Ja vēl bumbu parāda tuvplānā, tad slienās augšā un ķepo televizoru.
- Vienu pašu aizmugurē gan neriskētu atstāt, jo visu laiku dīdās, slienās uz pakaļkājām pie logiem.