sliedvilcis
sliedvilcis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: būvniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sliedvilcis | sliedvilči |
| Ģen. | sliedvilča | sliedvilču |
| Dat. | sliedvilcim | sliedvilčiem |
| Akuz. | sliedvilci | sliedvilčus |
| Lok. | sliedvilcī | sliedvilčos |
Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
Avoti: LLVV