slaucējs
slaucējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slaucējs | slaucēji |
| Ģen. | slaucēja | slaucēju |
| Dat. | slaucējam | slaucējiem |
| Akuz. | slaucēju | slaucējus |
| Lok. | slaucējā | slaucējos |
slaucēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slaucēja | slaucējas |
| Ģen. | slaucējas | slaucēju |
| Dat. | slaucējai | slaucējām |
| Akuz. | slaucēju | slaucējas |
| Lok. | slaucējā | slaucējās |
1.Darītājs → slaukt.
2.Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču drīz slaucējus nomainījuši aparāti un bija jāuzmeklē jauna darba vieta.
- Interneta portālos darba meklētāju — slaucēju, traktoristu — simtiem.
- Es paliku un par slaucēju nostrādāju līdz 20 gadu vecumam.
- Rita strādāja par slaucēju, bet Jānis – graudu kaltē.
- Bertas mamma ar ģimeni pārcēlusies uz Sproģu centru, strādājusi par slaucēju.