slaikums
slaikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slaikums | slaikumi |
| Ģen. | slaikuma | slaikumu |
| Dat. | slaikumam | slaikumiem |
| Akuz. | slaikumu | slaikumus |
| Lok. | slaikumā | slaikumos |
1.Vispārināta īpašība → slaiks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slaidums1.
2.Slaidums2.
3.Slaidums3.
4.Slaidums4.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu skaidrs, ka pirmajiem diviem skauž gruzīna slaikums.
- Tur viņa noģērba darba drēbes un iekāpa aukstā vannā, juzdamās ūdens glāstos ņipra kā auglīga zeme, kaut gan daba viņas augumam bija piešķīrusi vairāk pilsētnieces slaikuma nekā lauku smaguma.
- Tavs augums, tavs slaikums -
- Dizains nav tikai skaistas lietas, pareizs krāsu slaikums vai inovatīva ideja.
- Tā lai būtu tas slaikums, ļoti nepatīk masa, ne muskuļu, ne tauku.