Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
slēne
slēne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
 Vsk.Dsk.
Nom.slēneslēnes
Ģen.slēnesslēņu
Dat.slēneislēnēm
Akuz.slēnislēnes
Lok.slēnēslēnēs
1.Zema vieta, ieplaka; pļava starp laukiem.
2.Šaurs, līdzens zemes gabals.
Avoti: EH, LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Daudz leksēmu ietver arī papildnozīmi ‘mitrs’: bauga, grebis, gruoda, iegula, iegultne, lanka, lāma, lunka, randa, slēne, s lē ¶nums, strauga, sūklis, velce.
  • Ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdi ar papildsēmu ‘plašs, liels’ ( avuotleja, e ¶z e ¶rleja, ieleja, ielenis, klāns, lāma, leja, lejpļava, lieknēja, nīca, nuokrante, nuoleja, pads, paleja, sausleja, senleja, slēne, strautleja, upleja, zemiene) latviešu toponīmijā tiek lietoti visbiežāk, objekta specifisko īpatnību raksturojot ar atributīvu onomastisko leksēmu ( piemēram, Dziļā leja le Īlē 1958, Demenē 1960, Mazā leja pļ Alsungā 1970, Akmiņleja le Gaigalavā 1971) vai ar citu ( dažreiz vairs neatpazītu) nomenklatūras vārdu ( piemēram, Līsmenieleja le Ainažos 1975: sal. lĩsmens ‘purvaina, līgana vieta; purvaina ezermala’ ME II 490).