slābanums
slābanums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slābanums | slābanumi |
| Ģen. | slābanuma | slābanumu |
| Dat. | slābanumam | slābanumiem |
| Akuz. | slābanumu | slābanumus |
| Lok. | slābanumā | slābanumos |
Vispārināta īpašība → slābans, šīs īpašības konkrēta izpausme; slābums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēkšņi Dirku sagrāba skaudra smeldze, ceļgalos tāds slābanums, ka viņš gandrīz saļima.
- Tam slābanumam nav jāpadodas šajā gadījumā!"
- Tomēr slābanums kaulus nav pametis.
- Serpantīnam arī mati krīt ārā un slābanums, Moiva par to pašu sūdzas...
- Billei burzmā reibst galva un kājās iesitas slābanums.