skumt
skumt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skumstu | skumstam | skumu | skumām | skumšu | skumsim |
| 2. pers. | skumsti | skumstat | skumi | skumāt | skumsi | skumsiet, skumsit |
| 3. pers. | skumst | skuma | skums | |||
Pavēles izteiksme: skumsti (vsk. 2. pers.), skumstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skumstot (tag.), skumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skumtu
Vajadzības izteiksme: jāskumst
Izjust skumjas; būt skumjam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skumu no kauna par savu muļķību," sajūtas neslēpj dziedātāja.
- Ja viņu kaut uz stundiņu atstāj mājās vienu, dikti skumst.
- Skumsti, taču tajā pašā laikā, esi pret sevi iecietīga.
- Daudzi nepelnīti ir piemirsuši guļamistabā uz palodzes " skumstošo" alveju.
- Krievāne-Moiseičenko gan pārāk neskumst par viņas komandas dalībnieku skaita samazināšanos. "