skumdināt
skumdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skumdinu | skumdinām | skumdināju | skumdinājām | skumdināšu | skumdināsim |
| 2. pers. | skumdini | skumdināt | skumdināji | skumdinājāt | skumdināsi | skumdināsiet, skumdināsit |
| 3. pers. | skumdina | skumdināja | skumdinās | |||
Pavēles izteiksme: skumdini (vsk. 2. pers.), skumdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skumdinot (tag.), skumdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skumdinātu
Vajadzības izteiksme: jāskumdina
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš; izraisīt skumjas (kādam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākumā man tas likās labi, bet patiesībā tas mani skumdināja.
- "Nespēja atcerēties nedz laimīgus, nedz drūmākus mirkļus mani skumdināja.
- Skumdina, protams, ka ne visos amatos ir aizrautīgi cilvēki.
- Tikai pie kakas struņķīša nenāca ciemiņi, tas viņu nedaudz skumdināja.
- Un tieši šos patiesi skumdinošos stāstus viņa allažiņ centās puikam atkārtot.