skrullēt
skrullēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skrullēju | skrullējam | skrullēju | skrullējām | skrullēšu | skrullēsim |
| 2. pers. | skrullē | skrullējat | skrullēji | skrullējāt | skrullēsi | skrullēsiet, skrullēsit |
| 3. pers. | skrullē | skrullēja | skrullēs | |||
Pavēles izteiksme: skrullē (vsk. 2. pers.), skrullējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skrullējot (tag.), skrullēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skrullētu
Vajadzības izteiksme: jāskrullē
Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai man šai laikā būtu jāskrullē mati un jāmācās gatavot?
- Vispirms jau – skrullēt princešu lokas, bet ne jau no saviem matiem.
- Tagad fotogrāfijas visbiežāk cilvēki skatās sociālajos tīklos, skrullējot savus telefonus stundām ilgi.
- Klāra vēl nepārnāk, jo pa ceļam solījās iet pie frizieres matus skrullēt.
- Ka varētu tā truli skrullēt Netflix filmas.