skrote1
skrote sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skrote | skrotes |
| Ģen. | skrotes | skrošu |
| Dat. | skrotei | skrotēm |
| Akuz. | skroti | skrotes |
| Lok. | skrotē | skrotēs |
1.Apģērba vidus daļa, ap jostas vietu.
1.1.Piešūta svārku vai bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
2.Skrots.
Avoti: KV, ĒiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad vīriešiem bikses nošļūk apakš skrotes vietas , tad gaidāms sauss laiks
- Velns savu pulksteni aiz bikšu skrotes bāzdams ātrumā aizbāž garām un pulkstens nokrīt zemē
- Velns gribējis Gaujas tiltu taisīt un salasījis daudz akmeņu , mazos sabāzis aiz bikšu skrotes un lielo nesis padusē
- Bet nu pa visu valsti izmeklēja, kam zelta skrotes kājās.
- Pēc skrotes piezemēšanās skaņas sapratu ka trāpīts tur, kur mazāk vilna.